Pēdējo pāris nedēļu laikā ziņas par elektroenerģijas tirgu ir kļuvušas samudžinātas – vieni vēsta par tarifu kritumu, citi savukārt brīdina par rēķinu kāpumu.
Turklāt gandrīz katru nedēļu parādās jauni skaitļi, paziņojumi un nākotnes prognozes. Rezultātā patērētājiem rodas pamatots jautājums – vai elektrība kļūs lētāka vai tomēr dārgāka?
Medijos redzami dažādi virsraksti, piemēram: “Elektrības tarifi 2026. gadā nemainīsies; noslēgsies valsts atbalsts” vai “Elektroenerģijas pārvades vidējais tarifs no 2026. gada samazināsies par 10%”. Tāpēc rodas neizpratne – ko īsti dara “Augstsprieguma tīkls” (AST), “Sadales tīkls” un elektroenerģijas tirgotāji? Kāpēc savulaik tika ieviests valsts atbalsts jaudas maksai un kāpēc tagad tas tiek pārtraukts?
AST informē, ka elektroenerģijas pārvades tarifs 2026. gadā tiks samazināts par 10%, tomēr vienlaikus “Sadales tīkls” norāda, ka mājsaimniecību elektrības rēķini tomēr nedaudz pieaugs. Tajā pašā laikā elektroenerģijas biržas “Nord Pool” cenas turpina svārstīties – reizēm tās strauji palielinās, reizēm samazinās, un pat vienas nedēļas laikā izmaiņas var sasniegt vairākus desmitus procentu. Tā rezultātā, lasot ziņu virsrakstus, patērētājam rodas sajūta, ka sniegtā informācija ir pretrunīga.
Tomēr šī pretruna ir tikai šķietama. Pārvades maksa veido ļoti nelielu daļu no kopējā elektrības rēķina, savukārt valsts atbalsta izbeigšana būtiski ietekmē tieši mājsaimniecības. Vienkāršoti sakot – atsevišķu tarifu komponentu līmenis samazinās, taču kopējais maksājums par jaudu pieaug, jo beidzas valsts kompensācija, kas līdz šim sedza daļu no reālajām izmaksām.
Lielākajai daļai privātpersonu 2026. gadā elektrības rēķini kļūs lielāki, un galvenais iemesls tam nav AST tarifi, bet gan valsts atbalsta pārtraukšana. Tas skars mājsaimniecības ar pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem un “Pamata” tarifu plānu, kas veido aptuveni 97% no visām mājsaimniecībām.
Kā ar pieslēgumiem
Atkarībā no pieslēguma jaudas izmaksu pieaugums būs atšķirīgs: vienfāzes pieslēgumiem tas svārstīsies no 0,2 līdz 1,26 eiro mēnesī, bet trīsfāžu pieslēgumiem – no 1,92 līdz 3,50 eiro mēnesī bez PVN. Ieskaitot PVN, rēķina pieaugums būs robežās no 0,24 līdz 4,24 eiro mēnesī. Piemēram, ja līdz šim par vienfāzes pieslēgumu “Elektrum ekonomiskajā” tarifā bija jāmaksā 7,55 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā šī summa pieaugs līdz 8,23 eiro, kas ir par 68 centiem vairāk.
Ir arī elektroenerģijas lietotāji, kuriem izmaiņas rēķinos nebūs jūtamas, taču tas praktiski neattiecas uz lielāko daļu tipisko mājsaimniecību. Šīs izmaiņas neskars lielos patērētājus ar pieslēgumu 32 ampēri un vairāk, uz kuriem valsts atbalsts netika attiecināts, kā arī juridiskās personas un mājsaimniecības, kas izmanto “Speciālo” tarifu plānu. Šajos gadījumos rēķini paliks nemainīgi, ja vien nemainīsies elektroenerģijas patēriņš vai tirgotāja noteiktā cena.
Valsts atbalsts jaudas maksai tika ieviests 2023. gada sākumā, reaģējot uz ārkārtīgi augstajām elektroenerģijas cenām, kas Baltijā strauji pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Ja 2020. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 34,03 eiro par megavatstundu, tad 2022. gada vasarā tā pārsniedza 300 eiro par megavatstundu. Vēlāk cenas pakāpeniski samazinājās un 2023.–2024. gadā stabilizējās aptuveni 85–95 eiro par megavatstundu līmeni.
Sadales tarifi tika pārskatīti tieši laikā, kad cenas bija īpaši augstas. Ja šie tarifi būtu pilnībā piemēroti uzreiz, jaudas maksas pieaugums mājsaimniecībām būtu bijis ļoti straujš. Tāpēc valsts nolēma uz laiku kompensēt daļu no fiksētās sadales maksas pieslēgumiem līdz 25 ampēriem, lai sadārdzinājumu izlīdzinātu laika gaitā.
Ko tas nozīmē
Praktiski tas nozīmēja, ka patērētāji maksāja mazāk, nekā faktiski maksā sadales pakalpojuma nodrošināšana, un vidējais atbalsta apmērs tolaik sasniedza līdz pat četriem eiro mēnesī. Šis atbalsts jau sākotnēji bija paredzēts kā terminēts risinājums, un, tarifiem stabilizējoties, tas tiek izbeigts. Rezultātā patērētāji turpmāk maksās pilnu, ekonomiski pamatotu maksu par sadales pakalpojumu.
Vienlaikus AST ir paziņojis, ka no nākamā gada par 10% samazināsies elektroenerģijas pārvades maksa jeb maksa par elektrības transportēšanu pa augstsprieguma tīkliem. Tomēr šīs izmaiņas būtiski ietekmēs galvenokārt uzņēmumus ar lielu elektroenerģijas patēriņu, kuriem rēķinos samazinājums var sasniegt līdz 9%. Mājsaimniecībām šī ietekme būs gandrīz nejūtama, jo pārvades maksa veido tikai 1–3% no kopējā sadales tarifa. Tādējādi, lai arī samazinājums pastāv, tas ir pārāk neliels, lai būtiski mainītu mājsaimniecību rēķinus.
Nākamajā gadā turpināsies arī atbalsts aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, kuri automātiski saņems 20–25 eiro atlaidi rēķinā. Šajā grupā ietilpst trūcīgas un maznodrošinātas personas, daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, kā arī personas ar I invaliditātes grupu, kurām atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.
Vienlaikus strauji pieaug atjaunojamo energoresursu jaudas. 2026. gadā elektroenerģijas tīkls kļūs jaudīgāks, taču arī noslogotāks, jo tiks pieslēgtas jaunas apakšstacijas. Ilgtermiņā tas palīdzēs stabilizēt cenas. Sadales tīkls ir ļoti apjomīga infrastruktūra – vairāk nekā 92 tūkstoši kilometru līniju, 28 tūkstoši apakšstaciju un aptuveni 1,1 miljons viedo skaitītāju. Tieši šīs infrastruktūras uzturēšanai tiek piemērota maksa par jaudas nodrošināšanu jeb elektropieslēgumu.
Izvēloties piemērotāko elektrības tarifu, ieteicams ievērot trīs pamata soļus. Vispirms jānoskaidro sava pieslēguma jauda. Otrkārt, jāpārbauda, vai tiek izmantots “Pamata” vai “Speciālais” tarifu plāns. “Speciālais” tarifs prasa ļoti rūpīgu patēriņa kontroli, jo pat nelielas kļūdas var to padarīt dārgāku. Tas paredzēts īpašumiem, kuros elektrība tiek izmantota reti – piemēram, vasarnīcām, neapdzīvotiem dzīvokļiem vai ēkām bez elektroierīcēm.
Lasi vēl: No šīs dienas ienāks pavasaris: sinoptiķi brīdina par anomāliju, kura reti tiek novērota decembrī
Ikdienas dzīvesvietai, kur regulāri tiek lietotas sadzīves ierīces, piemērotāks ir “Pamata” tarifs. Treškārt, ir svarīgi izvērtēt līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju – fiksētās cenas nodrošina stabilākus rēķinus, savukārt biržas cenas mainās katru mēnesi vai pat stundu. Jāņem vērā, ka šobrīd biržas cenas ir stabilizējušās un 2022. gada cenu šoks netiek prognozēts – eksperti uzskata, ka 2026. gads būs tirgus stabilizācijas, nevis strauja sadārdzinājuma gads.
Pašlaik, slēdzot fiksētos elektroenerģijas līgumus uz noteiktu termiņu, parasti no viena līdz trim gadiem, cena pie dažādiem tirgotājiem vidēji svārstās no 0,1074 līdz 0,12 eiro par kilovatstundu bez PVN. Jāņem vērā arī tas, ka daudzi tirgotāji piemēro papildu fiksēto maksu no 0,83 līdz diviem eiro mēnesī atkarībā no izvēlētā plāna. Savukārt līgumos ar dinamisko jeb biržas cenu maksa par kilovatstundu mainās atkarībā no tirgus situācijas un patēriņa laika – dažās stundās elektrība var būt lētāka, citās dārgāka.
